Kāpēc cilvēki nododas azartspēlēm?  

Būsim godīgi – lielāka daļa cilvēku azartspēlēs zaudē, taču spēlētāju mazāk nekļūst. Kāpēc tā? Kāpēc cilvēki aizraujas ar spēlēm uz naudu, lai gan zina, ka tas var izraisīt atkarību? Te, protams, atbildes un iemesli var būt ļoti dažādi, psihologi un sociologi šim fenomenam ir veltījuši neskaitāmus pētījumus un sarakstījuši daudzas grāmatas.

Ikvienam kazino spēlmanim būtu svarīgi saprast iemeslus, kāpēc viņš sēžas pie kāršu galda vai spēļu automāta, tāpēc piedāvājam sarakstu ar dažiem populārākiem azartspēļu spēlēšanas iemesliem.

  • Tā nu cilvēku daba ir iekārtojusi, ka viņam patīk tās sajūtas, ko rada risks. Adrenalīna pieplūdums asinīs, gaidot loterijas rezultātus vai cenšoties uzvarētu pokera spēlē, sniedz kaut ko līdzīgu baudai, tāpēc gribas šo sajūtu noķert vēl un vēl. Ne velti azartspēlēm ir šāds nosaukums – tās iedzen azartā, kas pats par sevi patiesībā jau nav nemaz slikts, ja vien varam to kontrolēt.
  • Izbēgšana. Azartspēļu realitāte piedāvā izbēgšanu no ikdienas dzīves. Vai tas būtu spēļu zāles apmeklējums vai nakts greznā kazino, vai nodošanās tiešsaites azartspēlēm, tās ir pilnīgi citas sajūtas, cita sabiedrība, pat citas skaņas, kas mūs aptver un paņem savā varā, tādējādi atbrīvojot no rutīnas un lietām, par ko, iespējams, negribas domāt.
  • Socializēšanās. Jau bērnībā mēs tiekam iepazīstināti ar dažādām kāršu spēlēm, kas kļūst par socializēšanās sastāvdaļu, kas sagādā daudz jautrības un palīdz arī pašiem kautrīgākajiem iejusties sabiedrībā. Vēlāk azartspēles var liecināt par piederību kādam sociālam slānim un neapzināti cilvēka prāts to sāk uztvert kā instrumentu, lai uzturētu komunikāciju. Šajā pieejā nav nekā slikta, ja vien nesākas atkarība – tad cilvēks pat nepamana, ka azartspēļu dēļ sāk izolēties no sabiedrības, jo tā viņam traucē spēlēt, vai arī iemīļotā spēle kļūst par vienīgo tematu, kas aizņem visas domas un sarunas.
  • Maldīšanās. Cilvēkiem nereti ir maldīgs priekšstats, ka azartspēles ir zema riska un lielu laimestu lauks, taču patiesībā viss ir otrādāk – risks ir liels, taču iespējas laimēt ir mazas. Azartspēles vienmēr nes peļņu tikai to organizatoriem. Kamēr cilvēks to neapzinās, azartspēles paliks kā vilinoša un daudzsološa ēsma, taču gudrs spēlētājs apzinās realitāti, tāpēc daudz labāk var kontrolēt sevi pat tad, kad galvā sakāpj jau minētais adrenalīns.

Šie ir tikai daži no biežāk izplatītajiem iemesliem, kas cilvēkus pievērš azartspēlēm, neviens no tiem nav labāks vai sliktāks, jo visu maina tas, vai cilvēks pats spēj sev atzīties, kāpēc viņu vilina azartspēles – tas ir pirmais solis, lai cīnītos pret atkarību vai arī kontrolētu sevi tā, lai atkarība nemaz nesāktos.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *